Ar aktuālo situāciju cīņā ar akcīzes preču kontrabandu Latvijā iepazīstināja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, bet biedrības BASE valdes loceklis, nodokļu eksperts Juris Stinka sniedza ieskatu akcizēto preču tirdzniecības regulējumā un nodokļu politikas salīdzinājumā Baltijas valstīs. Tāpat foruma ietvaros tika apskatīti aktuālākie dati par nelegālo cigarešu apriti un patēriņu Baltijas valstīs, bet pēc prezentāciju sadaļas notika ekspertu diskusija "Priekšlikumi akcīzes preču nelegālā tirgus mazināšanai – vai esam gatavi jaunajiem tirdzniecības ierobežojumiem", kurā piedalījās arī SSE Riga profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Foruma ietvaros SKDS direktors Arnis Kaktiņš prezentēja jaunāko SKDS veikto pētījumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret kontrabandu, kas Baltijas mērogā veikts pirmo reizi. Pētījums atklāj gan Baltijas valstu iedzīvotāju viedokli par kontrabandas problēmu, gan iecietību pret kontrabandas preču iegādi, zināšanām par kontrabandas preču iegādes vietām, kā arī iespējamiem sodiem un rīcību kontrabandas mazināšanai.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu. Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kā liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību Eiropā, kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Baltijas valstīs pēdējā gadā samazinājās, veidojot 13,5% no kopējā cigarešu patēriņa Latvijā, 17,3% - Lietuvā un 10,8% Igaunijā. Latvijā pamazām samazinās cigarešu kontrabanda no Baltkrievijas, bet pieaug viltoto cigarešu īpatsvars. Tāpat pētījumā secināts, ka 2023.gadā Latvijas budžets zaudēja vairāk nekā 43 miljonus eiro par nelegālām cigaretēm nesamaksāto nodokļu dēļ.

Foruma video ieraksts: